Ja esat jaunāks par 18 gadiem, lūdzu, atstājiet vietni dkwhisky.com

Ģimenes viskija darītava

De Kriek spirta rūpnīca ir neliela, ģimenes īpašumā esoša viskija un citu stipro alkoholisko dzērienu darītava. Mēs nolēmām to izveidot un iedzīvināt receptes, kuras esam apkopojuši visu mūžu. Atstājiet ne tikai slavenā hokeja trenera Vladimira Krikunova uzvārda labu atmiņu, bet arī labus, patiesi ģimenes dzērienus.

Mūsu ceļojumi gāja cauri Skotijas tukšajām ielejām un karstajām Karību salām. Uzkāpām kalnos un nokāpām alās. Mes apmeklēja rūpnīcas, vēroja alkohola biznesa milžu darbu un paši strādāja mazās rūpnīcās.

Un tad mūsu novērojumi ļāva mums saprast, ka labam viskijam ir nepieciešama daba. Ūdens, zeme un mīlestība pret to, ko darāt, mīlestība pret savu produktu.

Mīlestība pret kvalitāti pamudināja mūs atrast avotu ar pilnīgi tīru un mīkstu ūdeni, labus partnerus sastāvdaļu piegādei un kļūt ne tikai par ģimeni, bet arī par darba partneriem.

Mēs priecāsimies, ja novērtēsiet darbu un mīlestību, ko Krikunovu ģimene ieguldījusi īsta viskija gatavošanas tradīcijās.

Visam pamatā ir ūdens

Viskija receptes ir daudz, tikai dažas sastāvdaļas nemainās. Mieži, raugs un ūdens.

Zinātniekiem ūdens joprojām ir īsts noslēpums, viens ir skaidrs: ūdens nozīme ir milzīga, bez tā nebūtu dzīvības.

Ūdens un cilvēks ir nesaraujami saistīti viens ar otru. Cilvēkiem vissvarīgākais paliek saldūdens. Bet tā ir pārāk maz: tikai 3% no kopējā planētas ūdens tilpuma. Un gandrīz viss tas atrodas ledājos un kalnu virsotnēs. Vai arī tas plūst zemes iekšienē.

Mēs esam atraduši unikālu ūdens avotu, tas nāk no ūdens slāņa, kas atrodas zem visas Latgales. Avots radies vienā no mūsdienu Latvijas dabas rezervātiem. Mūsu rūpnīca atrodas tieši blakus avotam, un zemienes nogāzes ir iekļautas Eiropas dabas aizsardzības biotopos, kur aug unikāli augi un ziedi.

Vēsture

Vēsture

Strīds par viskija izcelsmi starp Skotiju un Īriju ilgst jau vairākus gadsimtus. Aukstas klinšainas salas šajās valstīs nevar lepoties ar augļu vai vīnogulāju pārbagātību, tāpēc pirmos skotu un īru viskijus gatavoja no miežiem, un abas tautas uzskata sevi par “dzīvā ūdens” radītājiem. Mēģināsim pārcelties vairāku gadsimtu senajā pagātnē Skotijas kalnos. Ražot viskiju Skotijā pirmie sāka mūki, kuri to izmantoja ārstniecības nolūkos. Skoti svēti ticēja brīnumainām «uisge beatha» ārstnieciskām īpašībām, un kopš 1505. gada destilēšanas monopoltiesības Skotijā tika piešķirtas Edinburgas Ķirurgu un bārddziņu ģildei. Arī mūsdienās vispopulārākais līdzeklis pret saaukstēšanos Skotijā nav aspirīns, bet gan “todijs”- karsts dzēriens ar viskiju.

No vēsturiskiem avotiem varam uzzināt, ka pārtvaices jeb destilācijas metodi skoti un īri pārņēma no misionāriem, aizvietojot vīnogu vīnu ar miežu alu. Misionāri paši uzzināja par destilāciju no krustnešiem, kuri bija pabijuši Tuvajos Austrumos. Savukārt kristiešu bruņinieki «noskatīja» šo metodi no arābiem pirmo krusta karu laikā, aizvietojot vīnogu ķekarus ar to, kas bija vieglāk pieejams ziemeļu valstīs, proti, ar miežiem, kurus vietējie iedzīvotāji audzēja jau kopš 3. gs. p.m.ē.. Nav iespējams precīzi noteikt to brīdi, kad viskijs radās tādā paskatā, kā mēs to pazīstam mūsdienās, bet pašu pirmo reizi tas tiek pieminēts 1406. gadā. Vēlāk grāmatvežu grāmatās parādās ieraksts, kas datēts ar 1494. gadu, kurā norādīts, ka “8 miežu iesala bušeļi tika izsniegti mūkam Džonam Koram “dzīvā ūdens” pagatavošanai”. Un tas notika jau gandrīz divus gadsimtus pēc krusta karu notikumiem.

Sekojot Romas pāvestu aicinājumiem atsākt “svētos karus” 12. gs. beigās, notika ne tikai ceturtais krusta karš, kas ir slavens ar Konstantinopoles krišanu 1204. gadā, bet vienlaikus norisinājās arī vairāki «Ziemeļu krusta kari», kuri ilgtermiņā nesa eiropiešiem daudz vairāk panākumu nekā karagājieni uz dienvidiem un austrumiem. Pirms Ziemeļu krusta karu sākuma Livonija bija nestabils rietumu civilizācijas priekšpostenis, pagānu zeme, kur tirgotāji no Hanzas savienības tirgoja ar Novgorodas tirgotājiem.

Periodā starp 1225. gadu un 1227. gadu Latviešu Indriķis saraksta “Chronicon Livoniae” (“Livonijas hronika”), kurā detalizēti apraksta kuršu, līvu, latgaļu un igauņu kristīšanu periodā no 1183. gada līdz 1227. gadam. Hronika sastāvēja no četrām grāmatām un aprakstīja tā laika vēsturiskos notikumus. Grāmatas tika radītas pirms pāvesta pilnvarnieka (legāta) Vilhelma no Modenas vizītes Livonijā, lai prezentētu viņam Baltijas katoļu kolonizācijas panākumus. Turpat tiek minēts par milzu daudzumu ūdens avotu Daugavas labajā krastā, kuru ūdens ir derīgs dzeršanai un Aqua Vita – “Dzīvā ūdens” – pagatavošanai. Tas var kalpot par apstiprinājumu tam, ka bruņinieki, kuri piedalījās krusta karos Tuvajos Austrumos, brūvēja par “Dzīvo ūdeni” saukto dzērienu jau pāris gadsimtus pirms Skotijas mūkiem. Ceturtajā grāmatā tiek aprakstīti notikumi starp 1208. gadu un 1226. gadu, tajā skaitā Jersikas ķēniņvalsts iekarošanas kampaņa. Ķēniņvalsts teritorijā atradās vislielākais avotu skaits, kas kļuva par pamatu “dzīvā ūdens” pagatavošanai.

Livonijas hronikas ceturtajā grāmatā tiek pieminēts “dzīvais ūdens”, ar kura palīdzību ievainotie izārstējās un vājinieki atguva spēku. Tas ir apliecinājums tam, ka bruņinieki jau toreiz lietoja viskiju savos karagājienos. Taču diez vai viņi vadāja līdzi nebeidzamus “dzīvā ūdens” krājumus. Tātad to gatavoja no vietējā ūdens un izejmateriāliem. Latgale ir vieta, kur viskiju brūvēja jau 12. gadsimtā.  Diemžēl šī tradīcija šajās teritorijās izzuda līdz ar krusta karu laikmeta beigām.

Atdzimšana

Šobrīd pastāv daudz dažādu viskija recepšu, un saukt kādu no tām par pareizāko vai īstāko nav iespējams. Vienīgais, kas ir droši zināms, ir dažas nemainīgas sastāvdaļas. Mieži un raugs, bet galveno lomu tajā, kāda garša beigās sanāk gatavam viskijam, spēlē tomēr vietējais ūdens un ražotāja mīlestība pret pašu ražošanas procesu. Tieši tāpēc mēs ar īpašu mīlestību un uzcītību meklējām īpašu ūdeni mūsu De Kriek viskijam. Mēs vairākus gadus esam meklējuši piemērotu avotu, kas būtu savienots ar ūdens slāni, kas atrodas zem Latgales. Ūdens avots veidojas vienā no pirmajiem mūsdienu Latvijas dabas rezervātiem, kur daba nav mainījusies daudzus gadsimtus, un kur visa tās būtība ir saglabāta savā pirmatnējā un cilvēka neskartajā veidolā, kā tas bija pirms astoņiem simtiem gadu. Mūsu ražotne atrodas tieši blakus Latgalē esošajam avotam Gulbju ezera rajonā, kur klimats gada laikā ir ārkārtīgi mainīgs, bet zemienes nogāzes ietilpst Eiropas apsargājamo dabas biotopu sastāvā, un kur aug unikālas zāles un ziedi. Pavasarī un vasarā ziedošo zāļu smaržu vējš iznēsā pa visu ezera apkārtni. Mūsu viskija izturēšanai paredzētajās noliktavās netiek izmantota elektrība un apkure, un viss, kas notiek dabā, ārā, ietekmē to, kas notiek mucā. Vēja atnestie aromāti ieskauj mucas, bet mitruma un temperatūras svārstības veicina to, ka viskijs “elpo” un iegūst jaunas nianses.

Viskijs De Kriek - brūvēts tajā pašā ūdenī, no kura kādreiz gatavoja “uisge beatha”, “dzīvo ūdeni”,  kas baroja un deva spēkus viduslaiku bruņiniekiem. Iespējams, pašu pirmo viskiju pasaulē...

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.